Minimālā alga 2024

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (turpmāk – ĢV) ir spēkā kopš 2019. gada. Tā nosaka, ka minimālā alga nozarē ir 780 euro mēnesī vai 4,67 euro stundā. Lai ĢV atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ĢV Pušu komiteju (turpmāk – Komiteja), kas ir tiesīga grozīt ĢV. Komiteju sastāda četri Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (turpmāk -LBNA) pārstāvji un četri pārstāvji no biedrībām “Latvijas Būvuzņēmēju apvienība", "Latvijas Ceļu būvētājs" un "Latvijas Būvnieku asociācija".

Š.g. 22. septembrī Komitejas sēdē Nr. 17 vienbalsīgi tika atbalstīti ĢV grozījumi 2.1., 2.2. un 4.2 punktā. Grozījumi paredz, ka ar 2024. gada 1. janvāri minimālā alga būvniecības nozarē būs 930 euro mēneši vai 5,57 euro stundā. Tiek noteikts arī pārejas periods, kura laikā darba devēji ir tiesīgi saglabāt līdzšinējo minimālo algu vai stundas likmi vienkāršāko darbu veicējiem (9. profesiju pamatgrupa). Pārejas periods ir paredzēts uz vienu gadu un beigsies 2024. gada 31. decembrī, tātad ar 2025. gada 1. janvāri arī vienkāršāko darbu veicēju minimālā alga būs ne mazāka, kā 930 euro mēnesī. Piemērojot samazināto minimālo algu piemaksa par virsstudnām ir jāvec 100% apmērā.

 

• 2024. gada 1. janvārī minimālā alga būvniecībā nodarbinātajiem būs 930 euro vai 5,57 euro stundā.

 

• Vienu gadu, līdz 2024. gada 31. decembrim (pārejas periods) darba devēji var saglabāt līdzšinējo minimālo algu - 780 euro mēnesī vai 4,67 euro stundā - 9. profesiju pamatgrupā strādājošajiem. Piemērojot samazināto minimālo algu piemaksa par virsstudnām ir jāvec 100% apmērā.

 

LBNA priekšsēdētājs Mārtiņš Dunskis: Minimālās algas kāpums nav pietiekošs pret nozares realitāti, inflāciju vai latiņu kuru nozare sev uzstādīja slēdzot ģenerālvienošanos. Tajā pašā laikā, tas ir kompromiss ar darba devējiem par kuru varam vienoties šodien, lai ar 1. janvāri celtu minimālo algu ap 27 tūkstošiem būvniecībā nodarbināto un ar viena gada nobīdi vēl 10 tūkstošiem.

 

LBNA jau pēdējos divus gadus[1] aicina celt minimālo algu un arī šoreiz uzstāja, ka minimālā alga būvniecībā nodarbinātajiem ir jāceļ visiem līdz 930 euro ar 2024. gada 1. janvāri, jo:

• Alga nav celta piecus gadus un neatbilst nozares realitātei;
• Piecu gadu laikā inflācija ir apēdusi 33% no algas vērtības, sk. 12.2 punktu;
• Vidējām algām kāpjot un minimālajai stāvot uz vieta paradās vairāk vietas aplokšņu algām. Pašlaik ēnu ekonomika būvniecībā ir pieaugusi līdz 34,5 %, sk. 10.1 punktu;
• Nozarei trūkst darbinieku. Par mazāk smagu un bīstamu darbu citās nozarēs Latvijā var nopelnīt vairāk. Piemēram, atsevišķu mazumtirgotāju minimālās algas jau ir sasniegušas 990 euro. Savukārt, tuvējo valstu būvlaukumos minimālā alga ir līdz pat 4 reizēm lielāka (sk. 13. un 14. punktu);
• Nozare atpaliek no pašu izstrādātas metodikas minimālās algas celšanai, sk. 10.3 punktu.

Diemžēl darba devēji nepiekrita minimālās algas celšanai 10 tūkstošiem nodarbināto, kas veic vienkāršākos darbus (9. profesiju pamatgrupa). LBNA ieskatā, šāda nostāja ir pretrunā ar darba devēju pausto par nepieciešamību piesaistīt nozarei darbaspēku; cīnīties ar ēnu ekonomiku un velmi pašregulēties. Zemāk norādīti daži no LBNA argumentiem pārrunu procesā.

 

Par vienkāršo profesiju darbiniekiem

1. ĢV attiecas uz būvniecībā nodarbinātajiem, kas veic darbu saistītu ar saimniecisko darbību būvniecības nozarē, skatīt ĢV 1.3. punktu. Izplatītākās būvniecības profesijas ir apkopotas ĢV 1. pielikumā. Ņemot vērā nozares tendences, pielikums ir vairākas reizes grozīts. Šobrīd tajā ir iekļautas  335 profesijas, starp kurām 9. profesiju pamatgrupai atbilst 12 profesijas.

2. 2022. gadā būvniecības nozares uzņēmumos bija 37 283 darba vietu,  kas atbilst ĢV 1. pielikuma profesijām. Skatot darba vietas pēc profesiju pamatgrupas, ir redzams, ka 1. profesiju pamatgrupā (Vadītāji) strādāja 4055 (11 % no 37 283) būvniecībā nodarbinātie; secīgi pārējās grupās; 1156 (3 %); 2572 (7 %); 260 (1 %); 0 (0 %); 2 (0 %); 15651 (42 %) un 8. profesiju pamatgrupā 3316 (9 %) būvniecībā nodarbinātie. Savukārt, 9. profesiju pamatgrupā (Vienkāršās profesijas) bija nodarbināti 10 271 (28 %) būvniecībā nodarbināto, skatīt 1. attēlu. Tātad darba devēji piedāvā necelt minimālo algu gandrīz trešdaļai (28 %) būvniecībā nodarbināto.

1.attēls

 

3. 2022. gadā būvniecībā nodarbināto vidējā stundas likme 1. profesiju pamatgrupā (Vadītāji) bija 14,24 euro, secīgi pārējās grupās 13,24 euro; 10,24 euro; 10,66 euro; 8,70 euro un 8. profesiju pamatgrupā 9,29 euro stundā. Savukārt, 9. profesiju pamatgrupā (Vienkāršās profesijas) vidēji stundā saņēma 7,77 euro, sk. 2. attēlu. Vienkāršāko darbu veicējiem ir vismazākā vidējā stundas likme. Jo zemāka vidējā alga grupā, jo vairāk tā sajutīs minimālās algas celšanu. Darba devēji piedāvā necelt minimālo algu darbinieku grupai, kurai visvairāk ir nepieciešams minimālās algas kāpums.

2.attēls

4. ĢV minimālās algas kāpums mazāk ietekmēs tos būvniecībā nodarbinātos, kuri vidēji jau saņēma daudz lielāku stundas likmi, sk. 2. attēlu. Jo lielāka vidējā stundas likme profesiju pamatgrupā, jo mazāka ietekme no ĢV minimālās algas. Tajā pat laikā, jo lielāka vidējā stundas likme grupā, jo izdevīgāk darba devējiem piemērot virsstundu piemaksas atlaidi (50 %), sk. 8.3 punktu.

5. Nozares sociālie partneri ĢV slēgšanas procesā no 2016. līdz 2019. gadam vienojās par darījumu nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni nozarē. No tā darba devējs ieguva dinamisku 50 % atlaidi virsstundu piemaksai, kas neto izteiksmē ar katru gadu pieaug, palielinoties darbinieka stundas likmei, sk. 5. attēlu. Savukārt, darbinieki ieguva augstāku minimālo algu nozarē nekā noteikts valstī, sk. 4. attēlu. Kā arī solījumu, ka minimālā alga ikgadēji tiks analizēta un pārskatīta, kas nostiprināts ĢV 3.11. punktā. Diemžēl darbinieku ieguvums ir bijis statisks un augot nozares darbinieku vidējai algai, inflācijai, u.c. rādītājiem ir palicis nemainīgs, sk. 8. punktu.

6. Ņemot vērā iepriekš minēto, LBNA nevar atbalstīt darba devēju priekšlikumu. LBNA ieskatā darba devēju piedāvājums paredz izstumt no algu kāpuma trešdaļu (28 %) būvniecībā nodarbināto, kuriem ir visvairāk nepieciešams minimālās algas kāpums tajā pat laikā saglabājot virsstundu atlaidi augstāk atalgotajām profesiju pamatgrupām. Kā arī, algu necelšana vienkāršāko darbu veicējiem veicinās aplokšņu algas šajā grupā.

 

Par darba devēju paustiem mītiem

7. Mīts, ka: “[..] strauji paaugstinot valstī noteikto minimālo mēneša algu, DL noteiktais mehānisms kļūst arvien atrautāks no atalgojuma pieauguma tendencēm nozarē, par ko liecina procentuāli daudz zemāks vidējās algas pieaugums nozarē”.

7.1 Pieņemam, ka ar Darba likuma (turpmāk – DL) noteikto mehānismu domāti 68. panta trešās daļas noteikumi. Panta mehānisms paredz, ka, lai noteiktu zemāku piemaksu par virsstudām, ĢV ir jāparedz uz pusi lielāka minimālā alga nekā tā noteitka valstī. Noprotam, ka kopš ĢV slēgšanas un DL 68. panta trešās daļas grozījumu veikšanas ir būtiski mainījusies attiecība starp minimālo algu valstī un vidējo algu būvniecībā.

7.2 Vienošanās starp būvniecības nozares sociālajiem partneriem par ĢV slēgšanu tika panākta 2018. gadā. Aprēķinot ĢV minimālo algu, sociālie partneri balstījās uz 2016. gada datiem, tādēļ turpmāk aplūkosim, kā ir mainījusies minimālā alga valstī un vidējā alga būvniecības nozarē šajā laikā.

7.3 Minimālā alga valstī tika palielināta 2017. gadā no 370 uz 380 euro (3 % pieaugums); 2018. gadā uz 430 euro (13 % pieaugums); 2021. gadā uz 500 euro (16 % pieaugums); 2023. gadā uz 620 euro (24 % pieaugums) un 2024. gadā ar DL pārejas noteikumu 27. punktu jau ir ieplānots palielināt minimālo algu līdz 700 euro (13 % pieaugums). Minimālā alga valstī (ieskaitot 2024. gadu) ir palielināta 5 reizes. Salīdzinot 2016. un 2024. gada minimālo algu, pieagums ir 89 % apmērā. Skatīt 3. attēlu.

7.4 Vidējā alga būvniecībā ir palielinājusies 2017. gadā no 715 uz 753 euro (5 % pieaugums); 2018. gadā uz 829 euro (10 % pieaugums); 2019. gadā uz 907 euro (9 % pieaugums); 2020. gadā uz 986 euro (9 % pieaugums); 2021. gadā uz 1056 euro (7 % pieaugums); 2022. gadā uz 1162 euro (10 % pieaugusm). Apskatītajā periodā vidējās algas pieagums ir 8 % gadā. Pieņemot, ka šada tendece turpināsies aprēķinātā vidējā alga būvniecības nozarē 2023. gadā būtu 1255 euro (8 % pieaugums) un 2024. gadā 1355 euro (8 % pieaugums). Salīdzinot 2016. un 2024. gada aprēķināto vidējo algu nozarē pieaugums ir 90 % apmērā. Skatīt 3.attēlu.

7.5 Skatot iepriekš minēto, iespējams salīdzināt attiecību starp minimālo algu valstī un vidējo algu būvniecības nozarē. 2016. gadā vidējā alga būvniecības nozarē bija par 93 % lielāka nekā minimālā alga valstī. Secīgi, nākošajos gados šī attiecība bija 98 %; 93 % 111 %; 129 %; 111 % un 132 % 2022. gadā. Apskatītajā periodā vidējās algas pieaugums būvniecībā ir 8 % gadā. Pieņemot, ka šāda tendence turpināsies, vidējā alga būvniecības nozarē 2023. gadā būs par 102 % lielāka nekā minimālā alga valstī, savukārt, 2024. gadā par 94 % lielāka nekā minimālā alga valstī. Skatīt 3.attēlu.

Secinām, ka nav pamata mītam, ka “[..] strauji paaugstinot valstī noteikto minimālo mēneša algu, DL noteiktais mehānisms kļūst arvien atrautāks no atalgojuma pieauguma tendencēm nozarē, par ko liecina procentuāli daudz zemāks vidējās algas pieaugums nozarē”.

Tieši pretēji, aplūkojot minimālās algas valstī un būvniecības vidējās algas attiecību laikā, kad tika slēgta ĢV un izstrādāti DL 68. panta trešās daļas grozījumi, konstatējams, ka DL minētais kritērijs ir palicis būvniecības nozarei pat izdevīgāks!

3. attēls

8. Mīts, ka: “[..] ĢV kļūst disproporcionāli izdevīgāka nozarē nodarbinātajiem, bet nākotnē tā kļūs tikai finansiāli apgrūtinošāka darba devējiem.”

8.1 ĢV ir izdevīga būvniecībā nodarbinātajiem, jo tā garantē augstāku minimālo algu un stundas likmi nekā citās nozarēs. Atšķirība starp valsts noteikto un būvniecības nozares minimālo stundas likmi[2] 2019. gadā bija 2,57 pret 4,67 euro (82 % vairāk); 2021. gadā 2,99 pret 4,67 euro (56 % vairāk); 2023. gadā 3,71 pret 4,67 euro (26 % vairāk) un 2024. gadā 4,19 pret 4,67 euro (11 % vairāk). Savukārt, ja 2024. gadā būvniecības nozares minimālā alga tiks celta līdz 930 euro, atšķirība būs 4,19 pret 5,57 euro (33 % vairāk). Nodarbināto izdevīgums no ĢV ar katru gadu ir sarucis no 82 % 2019. gadā līdz 26 % 2023. gadā un tas turpinās rukt arī 2024. gadā līdz 11%, ja netiks celta minimālā alga nozarē. Pat apstiprinot LBNA piedāvājumu celt minimālo algu būvniecības nozarē līdz 930 euro mēnesi, 5,57 euro stundā, būvniecībā nodarbinātajiem tiktu garantēts tikai par 33 % vairāk nēkā citās nozarēs. Skatīt 4. attēlu.

4. attēls

8.2 ĢV ir izdevīga darba devējiem, jo tā dod tiesības maksāt uz pusi mazāk par virsstudnu darbu. Pretēji statiskajām nodarbināto tiesībām uz fiksētu minimālo stundas likmi, darba devēju tiesības ir dinamiskas, jo 50 % atlaidi var piemērot gan pie stundas likmes 4,67 euro (ietaupot 2,33 euro stundā), gan pie stundas likmes 10 euro (ietaupot 5 euro stundā).

8.3 Piemēram, gudronatora vadītājs ir būvniecībā nodarbināta persona, atbilstoši ĢV 1. pielikumam. Šīs profesijas darbiniekiem periodā no 2016. gada līdz 2022. gadam katru gadu uzrādās virsstundas. Pateicoties ĢV, darba devējs ir tiesīgs maksāt par šīm virsstndām par 50 % mazāk. Lai gan procentuālā atlaide nav mainījusies, faktiskais darba devēja ietaupījums ar katru gadu palielinās, jo aug gudranātora vadītāja stundas likme. 2016. gadā gudranātora vadītāja stundas likme bija 7,02 euro un secīgi nākošajos gados – 7,73; 7,90; 8,71; 9,09; 9;71 un 11,17 euro stundā 2022. gadā. Salīdzinot 2016. un 2022. gada gudronatora vadītāja vidējo stundas likmi, tā ir pieagusi par 59 % no 7,02 uz 11,17 euro stundā. Tātad proporcionāli pieaug arī darba devēja atlaide par gudranātora vadītāja virsstundu darbu. Skatīt 5.attēlu.

5. attēls

Secinām, ka nav pamata mītam, ka “[..] ĢV kļūst disproporcionāli izdevīgāka nozarē nodarbinātajiem, bet nākotnē tā kļūs tikai finansiāli apgrūtinošāka darba devējiem.”.

Tieši pretēji, nodarbināto izdevīgums no ĢV ar katru gadu ir sarucis no 82 % 2019. gadā līdz 26 % 2023. gadā un tas turpinās rukt arī 2024. gadā līdz 11%, ja netiks celta minimālā alga nozarē.

Tajā pat laikā darba devēju izdevīgums no ĢV nav fiksēts un aug kopā ar nodarbinātā algu pieaugumu.

9. Mīts, ka: “[..] ĢV [..] nākotnē tā kļūs tikai finansiāli apgrūtinošāka darba devējiem.”

9.1 ĢV uzliek pienākumu (finansiāli apgrūtina) darba devējiem maksāt būvniecībā nodarbinātajiem vismaz 780 euro mēnesī vai 4,67 euro stundā. Šis pienākums nav mainīts piecus gadus. Skatot VID sniegto informāciju par būvniecības nozares darba devēju nodarbinātajiem, kuru profesija atbilst ĢV 1. pielikumam, var identificēt, kuru profesiju vidējās nostrādātās stundas ir zemākas par LBNA piedāvāto stundas likmi 5,57 euro stundā. Datu atlasē ietvertas 335 profesijas ar 37 283 daba vietām. 2022. gadā vidēji valstī mazāk maksāja tikai sešu dažādu profesiju pārstāvjiem (gadījuma darbu strādnieks (61), galdnieka palīgs (45), u.c.), kopā veidojot 156 darba vietas, kas ir 0,4 % no būvniecībā nodarbinātajiem.[3]

9.2 ĢV Komitejā ietilpst trīs darba devēju organizācijas: Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (turpmāk – LBUA), Latvijas Ceļu būvētājs (turpmāk – LCB) un Latvijas Būvnieku asociācija (turpmāk – LBA). Skatot minēto biedrību biedrus, kas veic saimniecisko darbību būvniecībā un to VSAOI uz vienu darbinieku, iespējams matemātiski aprēķināt vidējo algu katrā uzņēmumā. Ņemot vērā katra uzņēmuma darbinieku skaitu, kas saņem aprēķināto vidējo algu, izsecināma vidējā svērtā alga starp katras biedrības biedriem.

9.3 Vidējā svērtā mēneša alga 2022. gadā LBUA biedriem bija 1879 euro (102 % vairāk nekā 930 euro); LCB biedriem 1715 euro (84 % vairāk) un LBA biedriem 1318 euro (42 % vairāk). Savukārt, ĢV  parakstītājiem[4] 1410 euro (52 % vairāk). Skatīt 6. attēlu.

6. attēls

Secinām, ka nav pamata mītam, ka “[..] ĢV [..] nākotnē tā kļūs tikai finansiāli apgrūtinošāka darba devējiem.”.

LBUA, LCB un LBA biedri un ģenerālvienošanās parakstītāji jau 2022. gadā vidēji maksāja 1,5 līdz 2 reizes lielāku algu nekā LBNA piedāvā maksāt divus gadus vēlāk.

10. Mīts, ka: “[..] Tas [Neizdevīgums darba devējiem] saistīts ar to, ka aprēķins ir piesaistīts valstī noteiktai minimālajai algai, nevis reāliem tirgus datiem [..]”

10.1 LBNA atgādina, ka nozares sociālie partneri, slēdzot ĢV izstrādāja metodiku, lai aprēķinātu nozares minimālo algu (780 euro mēnesī, 4,67 euro stundā). Būvniecības nozarē toreiz un arī tagad ir novērojams visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars starp tautsaimniecība nozarēm Latvijā. 2016. gadā ēnu ekonomikas līmenis nozarē bija 38,5 %  un secīgi nākošajos gados 35,2 %; 34,1 %; 30,7 %; 28,7 %; 31,2 % un 34,5 % 2022. gadā.[5]

10.2 Ņemot vērā nozares ēnu ekonomikas īpatsvaru, par “mērauklu” tika ņemti 200 lielākie būvniecības nozares uzņēmumi, pieņemot, ka šajos uzņēmumos nav ēnu ekonomikas ietekmes. Aprēķinā tika skatīta šo uzņēmumu 9. profesiju pamatgrupā (vienkāršāko darbu veicēji)  nodarbināto vidējā darba samaksa. No grupas vidējās darba samaksas tika atņemti 10 %. Iegūtais rezultāts tika apaļots uz augšu līdz veseliem desmitiem un dalīts ar pieņemto normālo darba laiku – 167 stundas mēnesī (nozarē gan vidēji strādā tikai 123 st. mēnesī) –, lai iegūtu stundas likmi. Aprēķinātais rezultāts kļuva par nozares minimālo algu ar 3 gadu nobīdi. Nobīdes pamatā bija datu pieejamība, ĢV kvoruma vākšana un aizķeršanās ar grozījumiem DL.

10.3 Ievērojot minēto metodiku (arī neplānoto 3 gadu nobīdi), minimālajai stundas likmei būvniecības nozarē 2020. gadā vajadzēja būt 4,79 euro (par 3 % vairāk), 2021.gadā 5,15 euro (par 10 % vairāk), 2022. gadā 5,39 euro (par 15 % vairāk), 2023. gadā 6,11 euro (par 31 % vairāk) un 2024. gadā 6,47 euro (par 39 % vairāk). Pat piedāvājums celt minimālo stundas likmi ar 2024. gadu līdz 5,57 euro atpaliek no aprēķinātās likmes par 10 %, sk. 7. attēlu.

7. attēls

10.4 Papildus, norādām uz 3. attēlu, kurš ilustrē, ka “tirgus” (nozares vidējā darba samaksa) aug dinamiskāk un straujāk par minimālo algu valstī.

Secinām, ka nav pamata mītam, ka: “[..] Tas [Neizdevīgums darba devējiem] saistīts ar to, ka aprēķins ir piesaistīts valstī noteiktai minimālajai algai, nevis reāliem tirgus datiem [..]”. Nozare atpaliek no pašu izstrādātas metodikas minimālās algas celšanai.

11 Mīts, ka: “[..] DL noteiktais  procentuālais slieksnis ir noteikts pārmērīgi augsts.”

11.1 Pieņemam, ka ar DL noteikto slieksni domāti 68. patna trešās daļas noteikumi. Panta mehānisms paredz, ka, lai noteiktu zemāku piemasku par virsstudām, ĢV ir jāparedz uz pusi lielāka minimālā alga nekā tā noteitka valstī. 2019. gadā DL slieksnis bija 645 euro, savukārt, ĢV minimālā alga 780 euro, kas ir pa 135 euro vairāk. Arī turpmākajos gados nozares aprēķinātā alga (sk. 10.3 punktu) pret DL noteikto slieksni ir bijusi lielāka. Šī starpība 2020. gadā bija 155 euro un secīgi nākošajos gados 110; 150; 90 un 30 euro 2024. gadā. Ja 2025. gadā nemainīsies valsts notiektā minimālā alga, tad šī starpība sasniegs pat 230 euro atrāvienu. Apskatītajā periodā nozares aprēķinātā minimālā alga ir bijusi par 30 līdz 230 euro lielāka nekā DL slieksnis. Skatīt 8. attēlu.

8. attēls

Secinām, ka nav pamata mītam, ka: “[..] DL noteiktais  procentuālais slieksnis ir noteikts pārmērīgi augsts.”, jo slēdzot ĢV, būvniecības nozarei bija pieņemama minimālā alga, tātad arī metodika, pēc kuras tā tika aprēķināta. Apskatītajā periodā aprēķinātā alga ir bijusi par 30 līdz 230 euro lielāka.

12. Mīts, ka ĢV minimālās algas celšanai ir nepiecisāmas izmaiņas normativajos aktos.

12.1 Lai celtu minimālo algu nozarē, darba devēji norāda uz nepieciešamību grozīt normatīvos aktus. Vēršam uzmanību, ka ĢV Komitejai nav Ministru kabineta vai Saeimas pilnvaru normatīvā regulējuma izdošanā. Tajā pat laikā ĢV Komiteja ir tiesīga patstāvīgi veitk grozījumus ĢV tekstā, tajā skaitā celt minimālo aglu.

12.2 ĢV 3.11. punkts paredz ĢV Komitejas pienākumu ne retāk kā reizi gadā izskatīt minimālās algas un minimālās stundas likmes grozīšanu, izvērtējot tajā skaitā inflāciju. Piecu gadu laikā būvniecības nozares minimālā alga nav grozīta, lai gan LBNA uz to ir aicinājusi[6]. Tajā pat laikā, inflācija ir pieaugusi par 33 %[7].

12.3 Nozares sociālie parneri ĢV slēgšanas procesā no 2016. līdz 2019. gadam vienojās par darījumu nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni nozarē. No tā darba devējs ieguva dinamisku 50 % atlaidi virsstundu piemaksai, kas neto izteiksmē ar katru gadu pieaug, palielinoties darbinieka stundas likmei, sk. 5. attēlu. Savukārt, darbinieki ieguva augstāku mininimālo algu nozarē nekā noteikts valstī, sk. 4. attēlu. Kā arī solījumu, ka minimālā alga ikgadēji tiks analizēta un pārskatīta, kas nostiprināts ĢV 3.11. punktā. Diemžēl darbinieku ieguvums ir bijis statisks un augot nozares darbinieku vidējai algai, inflācijai, u.c. rādītājiem ir palicis nemainīgs, sk. 8. punktu.

Secinām, ka darba devēji nav pildījuši savu darījuma pusi, tajā pat laikā ir saņēmuši iespēju maksāt mazāku virsstundu piemaksu.

Vēl vairāk, normatīvo aktu labošanu izvirzīt, kā priekšnotiekumu minimālās algas celšanai, ir darba devēju mēģinājums pārdot darbiniekiem to, ko tie jau ir nopirkuši ar virsstundu atlaidi.

 

LBNA papildus vērš uzmanību

13. Darba devēji norāda, ka viens no lielākajiem nozares izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība. Informējam, ka 2022. gadā, visvienkāršāko darbu veicējs varēja aizbraukt uz būvlaukumu Vācijā, Dānijā, Norvēģijā vai Somijā, kas atrodas tikai 2 stundu lidojuma attālumā un saņetm līdz 4 reizēm lielāku minimālo darba samaksu. Minimālā stundas likme 2022. gadā Vācijā bija 12 euro; Dānijā 17,93 euro; Norvēģijā 19,13 euro un Somijā 15,30 euro, sk. 9. attēlu.

9. attēls

14. 2023. gadā minimālā alga visās nozarēs Lietuvā bija 840 euro un 2024. gadā būs 924 euro.[8] Tātad veicot jebkuru darbu Lietuvā nodarbinātajam ir jāmaksā par 60 euro vairāk nekā strādājot būvlaukumā Latvijā. Pat atsevišķu mazumtirgotāju minimālās algas Latvijā jau ir sasniegušas 990 euro, kas ir par 210 euro vairāk nekā minimālā alga būvniecībā šobrīd. Minimālajai darba samaksai ir būtiska nozīme darba spēka pieejamibā.

 

 

[1] Komitejas sēdēs Nr.10., 11., 13., 15., un neformālās diskusijās. Komitejas protokolus skatīt: https://lbna.lv/lv/generalvienosanas/komiteja

[2] Aprēķinu vienkāršībai tiek pieņemts, ka mēneša normālais darba laiks ir 167 stundas. Aprēķinos netiek piemēroti 01.01.2016. MK noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”

[3] VID sniegtā un LBNA atlasītā informācija par vidējo stundas likmi būvniecībā nodarbinātajiem valstī ir norādīta pamatojoties uz profesiju grupām, tātad faktiskais darba vietu skaits, kurās netiek saņemts 5,57 euro, varētu būt atšķirīgs.

[4] Būvniecības nozares ģenerālvienošanos (ĢV) parakstīja 313 darba devēji. 1 darba devējs ir pievienojās pēc tam. 2022. gadā no 314 ĢV parakstītājiem atņemti 115 darba devēji: 19 likvidēti; 4 reorganizēti; 2 likvidācijas procesā; 13 aktuāls maksātnespējas process; 2 tiesiskās aizsardzības process; 8 nav veikuši VSAOI par 2022. gadu; 67 nav iesnieguši 2022. gada pārskatu. Avots: Lursoft.lv [Skatīts: 05.07.2022.]

[5] Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktora, profesora Dr. Arņa Saukas un SSE Riga profesora Dr. Tāļa Putniņa pētījums “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs 2009.-2022. gadā”.

[6] Komitejas sēdēs Nr.10., 11., 13., 15. un neformālajās diskusijās.

[7] CSP Inflācijas kalkulators par periodu no 2019-11 līdz 2023-07. Pieejams: https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv  [Skatīts 04.09.2023.]

[8] Ziņu portāls lrt.lv: “Lithuanian government approves minimum wage rise”, skatīts 19.09.2023. Pieejams: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2023455/lithuanian-government-approves-minimum-wage-rise