Minimālā alga 2023

Lai Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (turpmāk – ģenerālvienošanās) atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komiteju (turpmāk – Komiteja). Komiteju sastāda četri Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (turpmāk – LBNA) pārstāvji un četri pārstāvji no biedrībām “Latvijas Būvuzņēmēju apvienība" (turpmāk – LBAP), "Latvijas Ceļu būvētājs" (turpmāk – LCB) un "Latvijas Būvnieku asociācija" (turpmāk – LBA).

Š.g. 31. martā Komiteja atkārtoti balsoja par LBNA priekšlikumu grozīt ģenerālvienošanās nosacījumus. Priekšlikums paredz minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 euro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 euro ar 2023. gada 1. augustu.

Diemžēl Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju biedrības, Latvijas Ceļu būvētāja un Latvijas Būvnieku asociācijas balsoja pret minimālās algas celšanu. Tādējādi jau atkārtoti izgāžot nepieciešamo vienbalsīgo balsojumu.

2022. gada 20. decembrī LBNA jau piedāvāja Komitejai celt minimālo algu ar 2023. gada 1. aprīli. Diemžēl, Komitejas locekļi no LBAP, LCB un LBA balsoja pret minimālās algas celšanu! Tādējādi izgāžot nepieciešamo vienbalsīgo balsojumu.

LBNA turpinās uzstāt uz minimālas algas pieaugumu būvniecības nozarē, ņemot vērā, ka:

1. Ģenerālvienošanās 3.11. punkts paredz Komitejas pienākumu ne retāk kā reizi gadā izskatīt minimālās algas un minimālās stundas likmes grozīšanu. Četru gadu laikā būvniecības minimālā alga nav grozīta. Lai gan, katru gadu LBNA ir uz to aicinājusi Komitejas sēdēs Nr.10., 11., 13. un neformālajās diskusijās.

2. Vienošanās par šī brīža minimālās algas apmēru būvniecības nozarē (780 euro/mēnesī; 4,67 euro/st.) tika panākta vairāk, kā 5 gadus atpakaļ, 2018. gada maijā un tās aprēķināšanai tika izmantoti 2016. gada dati, kas neatbilst būvniecības nozares situācijai 7 gadus vēlāk. Kopš 2016. gada patēriņa cenu līmenis ir cēlies par 44 %, tādējādi samazinot panāktās minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.[1]

3. Būvniecības nozarē ir visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā (2021. gadā 31,2 %). Ēnu ekonomiku veidojošās komponentes ir aplokšņu algas (46,2 %), neuzrādītie darbinieki (23,8 %) un neuzrādītie ienākumi (30 %).[2] Minimālās algas palielināšana vistiešākajā veidā samazinātu ēnu ekonomikas galveno komponenti (aplokšņu algas). Katrs euro par kuru tiks palielināta minimāla alga samazinās “aplokšņu” piemaksas apmēru un tiks izņemts ārā no ēnu ekonomikas aprites.

4. Latvijas būvnieki emigrē uz valstīm, kā Vācija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija un Somija, kas atrodas tikai 2 stundu lidojuma attālumā. Minētajās valstīs būvniecībā nodarbinātajiem ir ne tikai lielāka minimālā stundas likme (2021. gadā secīgi 12,85; 17,47; 19,42; 17,77; 15,01 euro stundā, sk. 1.attēlu), kas katru gadu aug vidēji par 2,3 %, bet arī augstāka vidējās un minimālās stundas likmes attiecība. Periodā no 2016. līdz 2021. gadam, minētajās valstīs būvniecībā nodarbinātajiem vidējās un minimālās stundas likmes attiecībā bija 77 % apmērā, kamēr Latvijā 2021. gadā tā bija tikai 60 % apmērā (4,67 no 7,73 euro/st.). Mazinot atšķirību starp vidējās un minimālās algas saņēmējiem nozarē un tuvojoties apskatīto valstu attiecībai (77 %) tiks samazināts Latvijas būvnieku emigrācijas risks.[3]

5. Ar 2023. gadu minimālā alga visās nozarēs Lietuvā ir 840 euro. Tātad darot jebkuru darbu Lietuvā nodarbinātam ir jāmaksā par 60 euro vairāk nekā strādājot būvlaukumā Latvijā. Pat atsevišķu mazumtirgotāju minimālās algas Latvijā jau ir sasniegušas 990 euro, kas ir par 210 euro vairāk nekā minimālā alga būvniecībā šobrīd.

1.attēls

6. Būvniecības uzņēmumi norāda uz darba spēka trūkumu. Šogad darba spēka trūkums ieņem pirmo vietu starp saimniecisko darbību ierobežojošajiem faktoriem būvniecībā.[4] 2021. gadā nozarei trūka vidēji 2,2 tūkstoši darbinieku mēnesī.[5] Augstāka minimālā alga, kas reāli atspoguļo šodienas nozares minimālo slieksni, veicinās jaunu darbinieku plūsmu no citām nozarēm. Minimālais slieksnis, veidos arī nozares pozitīvu atpazīstamību topošo studentu vidū, motivējot viņus izvēlēties studēt nozares profesijās. 

7. Atbilstoši metodikai, kas tika izmantota slēdzot ģenerālvienošanos, minimālajai aprēķinātajai algai jau 2021. gadā vajadzētu būt 1076 euro un stundas likme 6,45 euro.[6] Kas ir par 146 euro mēnesī vairāk nekā LBNA piedāvā (930 euro) 2023. gadā.

8. Vidējā svērtā alga[7] 2021. gadā LBAP biedriem bija 1737 euro; LCB biedriem 1485 euro; LBA biedriem 1212 euro, savukārt ģenerālvienošanās  parakstītājiem[8] 1367 euro mēnesī (sk. 2.attēlu). LBAP, LCB un LBA biedri[9] un ģenerālvienošanās parakstītāji jau 2021. gadā nodrošināja minimālo algu, ko LBNA piedāvā (930 euro) divus gadus vēlāk.

2.attēls

Vairāk informācija par Ģenerālvienošanos.

Vairāk informācija par Komiteju.

[1]CSP inflācijas kalkulators. Periods no 2016. gada janvāra līdz 2023. gada februārim.

[2]Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktora, profesora Dr. Arņa Saukas un SSE Riga profesora Dr. Tāļa Putniņa pētījums “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs 2009.-2021. gadā”.

[3]LBNA mājas lapa. Vidējās un minimālās stundas likmes attiecība. Pieejams: https://lbna.lv/lv/aktualitates/atvert/videjas_un_minimalas_stundas_likmes_attieciba

[4]CSP datubāze KRB030m.

[5]CSP datubāze DVB010.

[6]Ņemot vērā nozares ēnu ekonomikas īpatsvaru, minimālo algu aprēķināja, izejot no darba samaksas, kas tiek maksāta 9. profesiju apakšgrupā strādājošajiem, 200 lielākajos būvniecības nozares uzņēmumos, pēc apgrozījuma. Un no iegūtās algas atņemot vel 10 % procentus. Iegūto minimālo mēnešalgu dalīja ar vidējo darba stundu skaitu, lai iegūtu minimālo stundas likmi.

[7]Aprēķināta izmantojot attiecību starp gada laikā nomaksāto VSAOI un darbinieku skaitu. Aprēķinā tiek pieņemts, ka gada ietvaros nav mainījies darbinieku skaits un visi darbinieki saņem vienādu atalgojumu.

[8]Ģenerālvienošanos parakstīja 313 darba devēji. 1 darba devējs ir pievienojies pēc tam. No 314 ĢV parakstītājiem atņemti 40 darba devēji: 13 likvidēti; 3 reorganizēti; 9 aktuāls maksātnespējas process; 2 apturēta saimnieciskā darbība; 1 aktuāls tiesiskās aizsardzības process; 2 izslēgti no PVN reģistra; 10 nav norādījuši darbiniekus vai VSAOI 2020. vai 2021.g pārskatā. Avots: Lursoft.lv [Skatīts: 17.11.2022.]

[9]Atbilstoši LBAP, LCB un LBA mājas lapās (www.latvijasbuvnieki.lv; www.lcbb.lv; www.latvijas-buvnieku-asociacija.lv) norādītajam biedriem, kuriem lursoft.lv ir norādīta saimnieciskā darbība NACE F. LBA gadījumā veikta korekcija [Skatīts: 02.11.2022.].