Uzraksti mums
- Gribu saņemt jaunumus un īpašos piedāvājumus
noteikumiem
Nosūtīt jautājumu
Uzdot jautājumu
Aktualitātes
17. oktobris, 2019

Uzņēmuma līgums vai darba līgums? Jāņa pieredzes stāsts

Būvnieks Jānis visu mūžu strādājis kā patstāvīgs meistars, līdz paziņa no būvniecības uzņēmuma piedāvāja slēgt sadarbības līgumu. Lai to slēgtu, Jānim lika reģistrēties kā pašnodarbinātajam. Diemžēl Jānis nebija pietiekami informēts par lielo atbildību, kas nāk līdzi ar pašnodarbinātā statusu, un uzņēmums šo nezināšanu izmantoja savā labā.

Jāņa pieredzes stāsts

Būvnieks Jānis (54) dzīvo savā dzimtajā pilsētā Vidzemē. Pārsvarā strādājis kā patstāvīgs meistars, un no savas darba atlīdzības maksājis patentmaksu. Strādājot kopš deviņdesmitajiem gadiem, iegūtā pieredze un prasmes ļāva darīt praktiski jebkuru darbu. 2013.gadā Jānim piedāvāja darbu kāds paziņa – būvniecības uzņēmuma vadītājs. Attiecības abiem bijušas labas un Jānis piekrita.

Sistēma uzņēmumā

Pirms līguma slēgšanas uzņēmums prasīja Jānim reģistrēties VID kā pašnodarbinātajam. Jānim tas likās pieņemami, un viņš izpildīja šo prasību, tobrīd īsti nezinot, ko tas viņam nozīmēs nākotnē. Kad tas bija darīts, uzņēmums ar Jāni slēdza uzņēmuma līgumu par sadarbību, kurā tika atrunāts, ka nākamos piecus gadus par katru konkrēto objektu abas puses vienosies atsevišķos līgumos, uzskaitot darāmos darbus un rēķinos iekļaujamo samaksu.

Darba uzsākšana Jānim parasti noritēja šādi – zvanījis vadītājs un teicis, ka ir jauns objekts, telefonsarunas laikā vai atsevišķi tiekoties tika pārrunāti darbi, kas jāveic, un beigās vadītājs piebilda: “Par cenu tad jau vienosimies pēc tam”.

Ja starp pusēm būtu slēgts darba līgums, tad darba devējs un darba ņēmējs, atrunātu regulāru darba samaksu, nodokļu nomaksu, atvaļinājuma dienas un atalgojumu slimības gadījumā. Darba devējam jārūpējas, lai darba ņēmējam būtu drošai darba veikšanai vajadzīgie apstākļi un piederumi. 

Drīz pēc šāda zvana tika uzsākts darbs, bet līguma par konkrēto objektu vēl nebija. Katru otro nedēļu Jānim kā pašnodarbinātajam bija jāsastāda un jāiesniedz uzņēmumam rēķins par padarīto darbu, ko uzņēmums apmaksāja. Bet realitātē uzņēmums sagatavoja šo rēķinu Jāņa vietā, un deva viņam to parakstīt, pirms iesniegšanas atpakaļ uzņēmumam.

Darbu apjoms objektā vienmēr bija lielāks, nekā iepriekš sarunāts, līdz ar to tika darīti arī papildus darbi, bet par tiem papildus netika maksāts. Rēķinos no Jāņa darba samaksas tika atrēķinātas darba instrumentu un individuālo aizsardzības līdzekļu izmaksas, un no saņemtās naudas Jānim pašam bija jānomaksā nodokļi. Līgumu, kuru vajadzēja slēgt pirms darba uzsākšanas katrā objektā, uzņēmums iedeva parakstīt tikai tad, kad darbs jau sen bija pabeigts. Tā gājis objekts pēc objekta.

Vienīgā reize piecu gadu laikā, kad dokumenti bija gatavi pirms darba uzsākšanas, bija tad, kad uzņēmums esot zinājis, ka objektā ieradīsies kontrolējošo institūciju pārbaude.

Sākotnēji labais kontakts ar uzņēmuma vadību laika gaitā pasliktinājās un, Jānim sūdzoties  par darbu gaitu vai apmaksu, uzņēmuma pārstāvji teikuši "Es tev dodu darbu! Ja šādā sistēmā negribi strādāt tu, atradīsim citu."

 

Tā var strādāt, līdz brīdim, kad…

2018.gada augustā, strādājot jaunā objektā, Jānim palika slikti ar veselību – insults. Nedēļa tika pavadīta slimnīcā. Jānis devās uz uzņēmumu izrunāt situāciju – darbu darīt vairs nebija iespējams, bet bija jāsaņem nauda par iepriekš padarītajiem darbiem. Tomēr uzņēmumā ar Jāni vairs neviens negribēja runāt par naudu. Jānim uz rokas nebija līguma par objektu un tajā veiktajiem darbiem, jo ierastā prakse bija, ka uzņēmums to deva parakstīt tikai pēc objekta beigām. Un slimības nauda Jānim arī nepienācās, jo viņš nestrādāja uzņēmumā ar darba līgumu, bet bija sadarbības partneris – pašnodarbinātais.

Pēc šiem notikumiem Jānis likvidēja savu pašnodarbinātā statusu, un uzsāka darbu veselības apstākļiem piemērotākā darba vietā, kur noslēdza darba līgumu. Tas viņam deva piekļuvi drošiem darba apstākļiem, nepieciešamajam aprīkojumam darba veikšanai, iespēju doties ikgadējā atvaļinājumā, un nepieciešamības gadījumā saņemt slimības naudu un bezdarbnieka pabalstu.

 

No Jāņa varam mācīties:

1. Ir liela nozīme starp uzņēmuma un darba līgumu - pirms paraksti kādu līgumu, pievērs uzmanību atšķirībām!

2. Pirms darba uzsākšanas ir jāslēdz līgums, kurā puses ir vienojušās par veicamo darbu, atlīdzības apjomu un tās izmaksāšanas kārtību.

 

Informācija no LBAS VĒSTIS, 2010.gada 28. septembris, "Darba līgums vai uzņēmuma līgums?",
Kaspars Rācenājs: http://www.lbas.lv/upload/stuff/201010/lbas_135.pdf

Kopīgot: