Uzraksti mums
- Gribu saņemt jaunumus un īpašos piedāvājumus
noteikumiem
Nosūtīt jautājumu

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir Ģenerālvienošanās?

Ģenerālvienošanās ir darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrību koplīgums - vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē. Tas ir būtisks instruments nozares ekonomiskās darbības regulēšanā - ļauj diviem ekonomikas spēlētājiem – darba devējiem un darba ņēmējiem – vienoties par būtiskajiem aspektiem savā nozarē – atlīdzību, darba tiesisko regulējumu, darba laiku, ražošanas procesiem, darbinieku kvalifikācijām, apmācībām un tml.

Kad stājās spēkā Ģenerālvienošanās un kāds ir tās termiņš?

Ģenerālvienošanās noteikumi paredz, ka tā ir spēkā no 2019. gada 3. novembra līdz 2025. gada 31. decembrim. Ģenerālvienošanās paredz 6 mēnešu pārejas periodu sākot no Ģenerālvienošanās spēkā stāšanās dienas. Darba devējiem ir tiesības 6 mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās normāla darba laika ietvaros maksāt minimālo algu ne mazāku kā 650 eiro mēnesī, kas atbilst minimālajai stundas tarifa likmei 3,89 eiro. Svarīgi piebilst, ka piemērojot samazināto stundas tarifa likmi, summētā darba laika pārskata periods ir 3 mēneši.

Uz kuriem darba devējiem attiecas Ģenerālvienošanās?

Ģenerālvienošanās pēc spēkā stāšanās ir saistoša pilnīgi visiem būvniecības nozares darba devējiem, neatkarīgi no tā, vai komersants parakstījis Ģenerālvienošanos vai nē. Ģenerālvienošanās attiecas uz komersantiem, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē (neatkarīgi no tā vai darba devējs ir vai nav kā saimnieciskās darbības veidu reģistrējis būvniecību) un uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.

Uz kuriem darba ņēmējiem attiecas Ģenerālvienošanās?

Ģenerālvienošanās paredz divus obligātus kritērijus, lai ģenerālvienošanās attiektos uz darbiniekiem:

1. darbiniekus nodarbina darba devējs, kas “veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē” Latvijas teritorijā.
2. darbiniekus nodarbina ar būvniecības nozari (NACE F) saistītu darbu izpildei. Tas nozīmē, ka darbinieka nodarbinātībai jāatbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

  • darbinieks ir nodarbināts kādā no būvniecības nozares profesijām, kuras ir minētas Ģenerālvienošanās 1.pielikumā;
  • darbinieks veic darbu būvlaukumā būvniecības līguma izpildei, izņemot, ja darbinieka darba pienākumi nav tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu (piemēram, sargi, apkopēji, sētnieki, grāmatveži);
  • darbinieks darbu būvlaukumā būvniecības līguma izpildei veic darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā un vadībā, izņemot, ja darba pienākumi nav tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu (piemēram, sargi, apkopēji, sētnieki, grāmatveži).
Kāda ir Ģenerālvienošanās paredzētā darba samaksa?

Nepilnā darba laika gadījumā nevar maksāt mazāk par minimālo stundas tarifa likmi – 4,67 eiro, savukārt normālā darba laika ietvaros ne mazāk par minimālo mēnešalgu – 780,00 eiro. Atbilstoši Darba likumam darbinieka normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas.

PIEMAKSA PAR VIRSSTUNDU DARBU
Pēc Ģenerālvienošanās spēkā stāšanās, atbilstoši 2.3. punktam būvniecībā nodarbinātajiem par virsstundu darbu darba devējs nosaka piemaksu ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktās darba algas, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 50 (piecdesmit) procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

PIEMAKSA PAR IZGLĪTĪBU
Ģenerālvienošanās nosaka pienākumu darba devējam maksāt minimālo darba samaksu 819 eiro apmērā kvalificētiem darbiniekiem. Svarīgi, ka piemaksas apmēru aprēķina nevis no konkrētā nodarbinātā algas, bet no Ģenerālvienošanās noteiktās minimālās mēneša algas (780 eiro) vai stundas likmes (4,67 eiro). Piemaksas apmērs ir 39 eiro mēnesī vai 0,23 eiro/st., savukārt pārejas periodā piemaksas apmērs rēķināms no 650 eiro vai 3,89 eiro/st

MINIMĀLĀ ALGA STUDĒJOŠIEM
Atbilstoši Ģenerālvienošanās 2.6. punktam, uzņēmumā nodarbinātajam, kurš apgūst profesiju (praktikants), 6 mēnešus no darba līguma noslēgšanas darba algai var piemērot koeficientu 0,7. Koeficients 0,7 ir piemērojams tikai pilnajai minimālajai algai 780 eiro bruto vai 4,67 eiro bruto/st. Jāņem vērā, ka piemērojot ģenerālvienošanās 2.6.punktā noteikto likmi 0,7 apmērā, piemaksa par virsstundām ir jāveic 100% apmērā no noteiktās algas.

Kāda ir Ģenerālvienošanās piemērošana dažādos nodokļu maksāšanas režīmos?

MIKROUZŅEMUMI
Uzņēmumi, kas vēlēsies strādāt mikrouzņēmumu paredzētajā režīmā, piemēram, uzņemties gadījuma darbus, nodarbinot darbiniekus uz nepilnu laiku, to varēs turpināt darīt šādā mikrouzņēmuma režīmā. Darbinieku atalgojums tiek aprēķināts kā līdz šim par nostrādāto laiku atbilstoši Darba likuma normām. Lai nezaudētu mikrouzņēmuma statusu, ir jāseko līdzi, lai darbinieks netiek nodarbināts tik ilgas stundas, kuru kopējais atalgojums pārsniedz 720 eiro/mēn, piemērojot Ģenerālvienošanās paredzēto stundas tarifa likmi 4,67 eiro un 5% piemaksu kvalificētam darbiniekam.

PAŠNODARBINĀTIE
Ģenerālvienošanās attiecas uz visiem darba devējiem, t.sk. ja arī pašnodarbinātajiem, kuri uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku būvniecībā. Tiesisks regulējums attiecībā uz pašnodarbinātajiem nemainās, tikai valsts noteiktās minimālās algas vietā stājas spēkā Ģenerālvienošanās paredzētā minimālā alga. Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests ir izstrādājis materiālu – vadlīnijas būvniecībā nodarbinātajiem par nodokļu normatīvo aktu piemērošanu “Nodokļi nodarbinātības un pakalpojumu līgumiskajās attiecībās”, kas detalizēti skaidro nodokļu piemērošanas jautājumus.

Kā tiks kontrolēta Ģenerālvienošanās ievērošana?

Ģenerālvienošanās ievērošanas kontrole un uzraudzība ir valsts iestāžu kompetence. Valsts ir noteikusi sociālajiem partneriem likumīgu rāmi, kā noteikt vispārsaistošu minimālo algu būvniecības nozarē, līdz ar ko tās neizmaksāšanas gadījumā sods ir kā par Valsts noteiktās minimālās algas neizmaksāšanu atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.pantam: par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu — uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no 430  - 570 Eiro, juridiskajai personai — no 850 – 7100 Eiro.

Neatradi atbildi uz savu jautājumu?
Uzdod to mums!
Kopīgot: