Minimālā alga 2022

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (turpmāk – Ģenerālvienošanās) no 2019. gada 3. novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 euro un stundas likme 4,67 euro.

Lai Ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas (turpmāk – Komiteja) izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses – četri Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (turpmāk – LBNA) deleģēti pārstāvji un četri Darba devēju pārstāvji. Darba devēju pārstāvjus veido divi pārstāvji no Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un pa vienam pārstāvim no Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Ceļu būvētāja. Komiteja ir pilnvarota parakstīt ģenerālvienošanās grozījumus un papildinājumus. Komiteja ir lemttiesīga, ja tajā piedalās visi pārstāvji, un tās lēmumiem ir jābūt pieņemtiem vienbalsīgi.

Š.g. 6. aprīlī Komiteja sanāca uz sēdi Nr. 11, lai lemtu par LBNA priekšlikumu grozīt Ģenerālvienošanās nosacījumus. Priekšlikums paredz minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 850 euro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,09 euro ar 2022. gada 1. oktobri.

Diemžēl informējam, ka Komitejas locekļiem no Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Latvijas Ceļu būvētāja balsojot pret, LBNA priekšlikums par minimālās algas celšanu netika atbalstīts.

LBNA piedāvāja celt minimālo algu ņemot vērā, ka:

1. Ģenerālvienošanās 3.11. punkts paredz Komitejas pienākumu ne retāk kā reizi gadā izskatīt minimālās algas un minimālās stundas tarifa likmes grozīšanu. 2021. gada 7. oktobra Komitejas sēdē Nr. 10 LBNA iesniedza piedāvājumu celt minimālo algu nozarē. Komitejas sēdē tika lemts līdz nākošajai Komitejas sēdei pārrunāt priekšlikumu starp ekspertiem un organizāciju biedriem, un organizēt atsevišķu tikšanos, lai pārrunātu minimālās algas celšanu. Komitejas locekļi ir neformāli tikušies četras reizes, lai apspriestu minimālās algas celšanu. Neformālo tikšanās laikā tika apspriests: Ģenerālvienošanās reģionālais griezums; iespējas izvairīties no Ģenerālvienošanās; valsts finansējuma plāna trūkumu nozarei; piemērotākais laiks minimālās algas celšanai. Ņemot vērā apsvērumus, kas izskanēja tikšanos laikā, LBNA mainīja savu priekšlikumu, nosakot vēlāku izmaiņu spēkā stāšanās datumu, no 2022. gada 1. jūnija uz 2022. gada 1. oktobri.

2. Vienošanās par šī brīža minimālo algu būvniecības nozarē tika panākta gandrīz 4 gadus atpakaļ, 2018. gada maijā un tās aprēķināšanai tika izmantoti 2016. gada dati, kas neatbilst būvniecības nozares situācijai 6 gadus vēlāk.

3. Kopš 2016. gada patēriņa cenu līmenis ir cēlies par 18,2 %, tādējādi samazinot panāktās minimālās algas reālo kāpumu par gandrīz piektdaļu.[1]

4. Nepieciešams turpināt darbu pie ēnu ekonomikas mazināšanas būvniecības nozarē. Lai gan ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē ir mazinājies no 40% 2016. gadā uz 28,7% 2020. gadā, būvniecības nozarē joprojām ir viss augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā.[2]

5. Ja atbilstoši metodikai, kas tika izmantota slēdzot ģenerālvienošanos 2018. gadā, tiktu aprēķināta minimālā alga un stundas tarifa likme 2021. gadā, tad minimālā mēnešalga būtu 1076,40 euro un stundas tarifa likme 6,45 euro.[3]

6. Apskatot VID sniegto informāciju par būvniecībā esošo darba vietu vidējām stundas tarifa likmēm 9. profesiju apakšgrupā, atbilstoši ģenerālvienošanās 1. pielikumam, secinām, ka 2021. gadā visā valstī vidēji vienā darba vietā stundas tarifa likme bija par 1,89 euro lielāka (6,98 euro) nekā piedāvātā minimālā likme (5,09 euro). Savukārt, apskatot tikai Latgali, vidēji vienā darba vietā stundas tarifa likme bija par 0,67 euro lielāka (5,76 euro).

7. Būvniecības komersantu ekonomiskie rādītāji no 2016. gada līdz 2020. gadam norada uz nozares izaugsmi un peļņu 878 miljonu apmērā.[4] Komersantu peļņa norāda uz fiskālo telpu darbinieku algu celšanai.

8. Latvijas būvnieki emigrē uz valstīm, kas atrodas tikai 2 stundu lidojuma attālumā, kā Vācija, Zviedrija, Norvēģija un Somija. Minētajās valstīs būvniecībā nodarbinātajiem ir ne tikai lielāka minimālā stundas likme (no 12,85 līdz 19,28 euro stundā), kas katru gadu aug vidēji par 2,3 %, bet arī augstāka vidējās un minimālās stundas likmes attiecībā. Periodā no 2016. līdz 2020. gadam, minētajās valstīs būvniecībā nodarbinātajiem vidējās un minimālās stundas likmes attiecībā bija 78 % apmērā, kamēr Latvijā 2020. gadā tā bija tikai 60 % apmērā. Samazinot atšķirību starp minimālās un vidējās algas saņēmējiem nozarē un tuvojoties apskatīto valstu attiecībai (78 %) tiks samazināts Latvijas būvnieku emigrācijas risks.[5]

Vairāk informācija par Ģenerālvienošanos.

Vairāk informācija par Komiteju.