Uzraksti mums
noteikumiem
Nosūtīt jautājumu
Uzdot jautājumu
Aktualitātes
15. novembris, 2021

Par darbu pēc 15. decembra

Nepieciešams samērīgāks regulējumus, lai personas bez Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta varētu turpināt darbu būvniecībā.

Ar mērķi panākt Covid-19 straujās izplatības apturēšanu un ar to saistītās pārslodzes veselības sektoram un nāves gadījumu pieauguma apturēšanu, Ministru kabinets 2021. gada 9. oktobrī pieņēma rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk Rīkojums), kura 5.7.1 apakšpunkts nosaka: “no 2021. gada 15. decembra darbiniekiem, tostarp brīvprātīgajiem un personām ar ārpakalpojuma līgumiem, kuri nav minēti šā rīkojuma 5.7. apakšpunktā un kuri veic darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts”.

Kā arī, ar mērķi nodrošināt epidemioloģiskās drošības un pretepidēmijas pasākumus sabiedrības veselības aizsardzībai no SARS-CoV-2 koronavīrusa izraisītās Covid-19 slimības, Ministru kabinets 2021. gada 28. septembrī pieņēma noteikumus Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk Noteikumi), kuru 24. punkts nosaka: “Darbinieks, kā arī brīvprātīgais darbinieks un persona, kas nodarbināta uz ārpakalpojuma līguma pamata, darba (amata, dienesta) pienākumus klātienē var veikt, ja tai ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Valsts un pašvaldības institūcijas (tai skaitā kapitālsabiedrības) darbinieks (amatpersona) darba (amata, dienesta) pienākumus neatkarīgi no to veikšanas vietas var veikt, ja tam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.” [2022. gada 12. janvāra redakcija].

Gan Rīkojuma 5.7.1 apakšpunkts no 15. decembra līdz 11. janvārim, gan Noteikumu 24. punkts no 12. janvāra, nosaka visām klātienē strādājošajām personām prasību uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, pretējā gadījumā ierobežojot personu darba tiesības.

Izvērtējot minēto aktu prasības, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība[1] uzskata, ka:

1. Starp Covid-19 pacientiem, kuru inficēšanās vieta ir noteikta, darba vietās ir inficējušās 6,8 % personas, tajā pašā laika mājsaimniecībās inficēto personu skaits ir desmit reizes lielāks, respektīvi 72,1 %[2]. Piedāvātie darba tiesību ierobežojumi šķiet neproporcionāli, riskam, kas veidojās darba vietās un tādējādi nav piemērots līdzeklis Rīkojuma un Noteikumu noteikto mērķu sasniegšanai.

2. Rīkojumā un Noteikumos noteiktais darba tiesību ierobežojums tiek piemērots nepietiekami izvērtējot dažādu nozaru un profesiju veidoto epidemioloģisko risku. Tādējādi, kļūdaini prezumējot, ka nodarbinātais būvniecības nozarē, izbūvējot ceļu, rada tik pat lielu epidemioloģisko risku, kā nodarbinātais veselības aprūpē, aprūpējot desmitiem pacientu slēgtās telpās.

3.  Arī citās Eiropas savienības valstīs Covid-19 izplatības mazināšanai ir noteikti darba tiesību ierobežojumi nevakcinētām personām, piemēram, veselības aprūpes nozarē, kas ir spēkā Austrijā, Francijā, Itālijā, Somijā un Ungārijā[3]. Kas liecina, ka ir vērtēta konkrēta nozare un ar to saistītie epidemioloģiskie riski pirms konkrētu darba tiesību ierobežojumu noteikšanas.

4. Paredzētie darba tiesību ierobežojumi personām, kas darbu veic klātienē un kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, ir absolūta rakstura, atņemot tiesības uz nodarbinātību. Piedāvātajā apmērā, ierobežojot personas tiesības uz nodarbinātību, ir jāvērtē, katras nozares, profesijas un veicamā darba epidemioloģiskie riski un to samērība pret paredzēto mērķi.

5. Vērtējot katras nozares un profesijas epidemioloģiskos riskus, ir iespējami saudzējošāki līdzekļi Rīkojuma un Noteikumu minēto mērķu sasniegšanai, piemēram, distancēšanās, deguna un mutes aizsegu lietošana, uzņēmumu un nozaru drošības protokoli, regulāra testēšana, saslimušo izolēšana, u.c..

6. Pieņemot Rīkojumu un Noteikumus, nav pietiekoši vērtēta to ietekme uz ekonomiku un būvniecības nozari. Būvniecības nozarē 2021. gada otrajā ceturksnī bija vakantas 2,2 tūkstoši darba vietas[4]. Uz 31. oktobri būvniecībā nebija vakcinēti 24,2 tūkstoši nodarbināto[5]. Ceram, ka līdz 15. decembrim, liela daļa būvniecībā nodarbināto veiks vakcināciju pret Covid-19, taču uzskatām, ka nevakcinēto un nepārslimojušo personu skaits pēc 15. decembra saglabāsies tūkstošos mērāms, tādējādi proporcionāli palielinot darba spēka trūkumu būvniecības nozarē.

7.  Tā kā līdz 2025. gadam tiek prognozēts būvniecības apjomu kāpums par 4,9% līdz 6,5% gadā[6], tad tūkstošiem nodarbināto atstādināšana no būvdarbiem kopā ar nozares izaugsmes prognozēm veido risku darba nepārtrauktībai būvniecības nozarē, apdraudot visas sabiedrības labklājībai būtisku projektu realizāciju.

8.  No būvniecības nozares izslēgtās personas meklēs citus ienākuma avotus. Pastāv risks, ka daļa no personām turpinās darbu Latvijas būvlaukumos nereģistrēti, tādējādi palielinot, jau tā augsto 28,7 %[7] ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē. Vai emigrēs uz citu valstu būvobjektiem, piemēram, Somijā, Norvēģijā, Dānijā un Vācijā[8], kur nepastāv minētie darba tiesību ierobežojumi.

Aicinām, Ekonomikas ministriju rosināt nepieciešamos grozījumus, samērīgāka regulējuma noteikšanā, lai personas bez Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta varētu turpināt darbu būvniecībā, nepieciešamības gadījumā veicot darba devēja apmaksātus Covid-19 testus, kur tas ir epidemioloģiski nepieciešams.

 


[1] LBNA jau 31 gadu apvieno būvniecības jomā un būvmateriālu ražošanā nodarbinātos. LBNA ir nozares līmeņa sociālais partneris - atbilstoši Arodbiedrību likuma 16.panta otrajai daļai, Būvniecības nozares ģenerālvienošanās slēdzēja, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Eiropas Būvniecības un kokapstrādes darbinieku federācijas (EFBWW) un Būvniecības un kokapstrādes darbinieku internacionāles (BWI) dalīborganizācija.

[2] Veselības ministrijas prezentācija “Epidemioloģiskās drošības prasības darba vietās” par situāciju 42.nedēļā, kas tika prezentēta Darba tiesību forumā 2021. gada 5. novembrī. Pieejama: https://arodbiedribas.lv/wp-content/uploads/2021/11/2.Jana_.Feldmane.pdf

[3] Nataļjas Preisas, LBAS Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte prezentācija, “Obligāta vakcinācija: ievads foruma tematikā”, kas tika prezentēta Darba tiesību forumā 2021. gada 5. novembrī. Pieejama: https://arodbiedribas.lv/wp-content/uploads/2021/11/1.LBAS_.Preisa.pdf

[4] CSP dati “Brīvās darbvietas pa darbības veidiem ceturkšņa beigās - Darbības veids (NACE 2.red.), Sektors, Rādītājs un Laika periods” tabula DVB010c. Pieejama: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DV__DVB/DVB010c/table/tableViewLayout1/ [skatīts 10.11.2021.]

[5] Ekonomikas ministrijas mājas lapa, Pret COVID-19 nevakcinēto skaits, nozaru dalījumā. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/covid-19-saslimstibas-un-vakcinacijas-socialekonomiska-analize [skatīts 10.11.2021]

[6] Ekonomikas ministrijas pētījums “Prognozētās izmaiņas darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē Latvijā 2021.-2025.” 5.lpp. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/11100/download

[7] Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra profesora Dr. Arņa Saukas un SSE Riga profesora Dr. Tāļa Putniņa pētījums “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” uz 2020.gadu. Pieejams: https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2021-06/SSERiga_Enu_ekonomikas_indekss_2009-2020.pdf

[8] LBNA ir aptaujājusi būvniecībā nodarbināto arodbiedrības - Somijā, Norvēģijā, Dānijā un Vācijā – jautājot vai ir vispārsaistošs regulējums, kas izslēdz no būvlaukumiem Covid-19 nevakcinētas vai nepārslimojušas personas. Informācija uz 2021.gada 4.novembri.

Kopīgot: